1984. gada ES sammitā Fontenēblo (Fontainebleau) tika panākta vienoanās, ka Lielbritānijai tiek pieķirta īpaa atlaide maksājumiem kopējā ES (toreiz Eiropas Ekonomikas Kopienas) budetā.
Britu premjerministre Margarēta Tečere (Thatcher) gribēja saņemt atpakaļ savu naudu, un to viņa arī panāca. Britu atlaide tiek aprēķināta katru gadu, gada noslēgumā par o summu samazinot Lielbritānijas iemaksu caur pievienotās vērtības nodokli par nākamo gadu.
Eiropas Parlaments nevar ietekmēt, pieņemt lēmumus par ES budetu ienākumu daļu.
ī prakse turpināsies arī pēc ES paplaināanās, kas nozīmēs, ka nabadzīgākajām kandidātvalstīm būs jākompensē daļa britu atlaides (apmaksājot to summu, kas Lielbritānijai tiek atdota).
Iestāanās sarunu laikā Polija izvirzīja prasību, aicinot atļaut Polijai nepiedalīties īs britu atlaides kompensēanā. Taču ī prasība tika noraidīta.
āda prakse tika ieviesta kā Lielbritānijas kompensācija par ES kopīgo lauksaimniecības politiku (Common Agricultural Policy), kas Lielbritānijas nodokļu maksātājiem un patērētājiem izmaksā dārgi par spīti tam, ka Lielbritānija no īs politikas iegūst visai maz labumu.