Padomes prezidentūra

Francijas prezidentūras logo (Foto: http://europa.eu.int/comm/mediatheque/photo/select) (Photo: French EU Presidency)

Padomes prezidentūra ik pēc sešiem mēnešiem mainās starp dalībvalstīm. Paplašinātajā ES ar 25 vai vairāk valstīm katra valsts varēs prezidēt tikai reizi 12 gados. Tas nozīmēs – viena ES prezidentūra katrā politiķu paaudzē.

Piezīmes

• Praksē mazākās ES dalībvalstis bieži vien ir prezidējušas vislabāk, jo tās apzinās, ka prezidēšanas laikā nevar koncentrēties uz savas valsts interesēm. Ja valsts ES prezidentūras laikā kā prioritāti uzstādīs savas valsts intereses, citas dalībvalstis kļūs aizdomīgas un radīsies sarežģījumi politikas vienprātībā. Tādēļ mazākas valstis apsver ES prezidentūru vispirms jau kā tehnisku uzdevumu ar mērķi izveidot pēc iespējas vairāk kompromisu un virzīt tālāk kopējās ES integrācijas gaitu.
• ES prezidentūra vienmēr izmanto Padomes pastāvīgā Sekretariāta pakalpojumus, taču vada visas dažādo valdību/ministriju padomju un darba grupu tikšanās.
• Nākotnē kompromiss starp dažādajām ES prezidentūras koncepcijām varētu pastāvēt, dažādajām darba grupām un padomēm ļaujot ievēlēt pašām savu priekšsēdētāju to dalībnieku vidū un rotējot tikai dažiem funkcionāliem priekšsēdētāja amatiem.

Nākotne
Paplašināšanos kā iemeslu izmanto tie, kuri aizstāv rotācijas atcelšanu un pastāvīgās ES prezidentūras ieviešanu. 2002. gada sammitos Seviļā un Kopenhāgenā strādāja pie dažādiem kompromisiem.
Konventā Francija un Vācija ierosinājušas, ka Eiropadomes locekļiem ES priekšsēdētājs jāieceļ uz piecu gadu termiņu vai vēl uz 2,5 gadiem ar iespēju ievēlēt atkārtoti. Dānija ierosinājusi pastāvīgu ES priekšsēdētāju, kurš mainītos starp mazākajām, vidējām un lielākajām valstīm. Vismazākās ES valstis noraidīja pastāvīgās prezidentūras priekšlikumu, jo tās uzskata, ka to neizbēgami realizēs kāda no lielākajām valstīm. Visas lielākās valstis vēlas pastāvīgo ES prezidentūru, lai ES kļūtu redzamāka starptautiskajā arēnā un lai novērstu mazāko ES dalībvalstu atrašanos vienā līmenī ar Eiropas senajām lielvarām.
Visbeidzot Konvents ierosināja pastāvīgo Eiropadomes prezidentūru. Ierosinājums jāpieņem ar kvalificēto balsu vairākumu uz divarpus gadiem, ko pēc tam iespējams atjaunot. Citas Padomes prezidentūras ar šo sistēmu būs jāpieņem vienprātīgi, balstoties uz vienlīdzīgu rotāciju.

Rotācijas kārtība līdz 2006. gada beigām:
2003. gads – Grieķija (pirmais pusgads), Itālija (otrais pusgads)
2004. gads – Īrija (pirmais pusgads), Nīderlande (otrais pusgads)
2005. gads – Luksemburga (pirmais pusgads), Apvienotā Karaliste (otrais pusgads)
2006. gads – Austrija (pirmais pusgads), Somija (otrais pusgads)

Saites

http://ue.eu.int/en/presid.htm
http://ue.eu.int/en/summ.htm