Sociālās hartas
Valstīm, kuras pieņēmušas sociālās hartas, jāatzīst nesaistošo noteikumu sistēmas, kas pilsoņus nodrošina ar nepieciešamajām sociālajām tiesībām. Visjaunākā ir
Kopienas Harta par strādājošo sociālajām pamattiesībām
(
Community Charter of the Fundamental Social Rights of Workers
). 1989. gada decembrī to pieņēma visu dalībvalstu valdības, izņemot Apvienoto Karalisti. Hartai, kas izklāsta ES strādnieku tiesības, bija simboliska nozīme, iegūstot sociāldemokrātu, leiboristu un arodbiedrību atbalstu monetārai savienībai dažādās dalībvalstīs. Vēl ir arī cita sociālā harta – sākotnējā
Eiropas Sociālā harta
(
European Social Charter
), par kuru 1961. gadā Turīnā vienojās
Eiropas Padome
(
Council of Europe
). Šī harta sastāv no 38 pantiem un ietver pamattiesības: tiesības uz darbu, tiesības organizēties, tiesības uz kolektīvo līgumu un tiesības uz sociālo drošību.