Budetu izstrādā Eiropas Komisija, tad to apstiprina Eiropas Savienības ministru padome un Eiropas Parlaments. Eiropas Savienības ministru padomes locekļiem ir pēdējais vārds par tā sauktajiem obligātajiem izdevumiem (compulsory expenditures vai obligatory spending), kas lielākajā daļā gadījumu attiecas uz lauksaimniecības budetu.
Eiropas Parlamentam ir pēdējais vārds tādos budeta jautājumos, kad runa ir par neobligātajiem izdevumiem (noncompulsory expenditures), kas sedz lielāko daļu citu ES sfēru.
Bijui vairāki strīdi par to, kā klasificējami daādie budeta jautājumi, tā rezultātā Eiropas Parlaments sev izcīnījis lielāku varu.
Neobligātie izdevumi ir pieaugui no 8% 70. gados uz 58% 2003. gadā
Budeta sadaļu klasifikāciju nolemj starpinstitucionālo lēmumu (interinstitutional agreement) pieņemanas ceļā.
Par budeta ienākumu daļu lemj vienīgi Eiropas Savienības Ministru padome. Ienākumu daļu veido muitas nodokļi, lauksaimniecības nodevas, soda naudas, kā arī 1% no PVN un noteikta summa, kas saistīta ar katras valsts nacionālā kopprodukta (GNP, Gross National product) apjomiem.
ES ienākumu daļas griesti kopējā budetā (own resources) ir noteikti, ai summai jābūt mazākai par 1,27% no kopējā nacionālā kopprodukta. ī budeta sadaļa var būt lielāka tikai tad, ja to vienbalsīgi atbalsta visas ES dalībvalstis.
Nākotne
ES Konvents (Convention on the Future of Europe) ir ierosinājis likvidēt dalījumu starp obligātiem un neobligātiem izdevumiem, dodot Eiropas Parlamentam pēdējo vārdu lemjot par ES izdevumiem, kamēr ES ministru padomei būtu noteikana par ES ienākumu daļu.
Saites