Kompetenču kategorijas



Eiropas Konventa prezidija (Convention Praesidium) izstrādātais Konstitūcijas projekts (Draft Constitution), kas tika publiskots 2003. gada 6. februārī, apraksta dažādas pilnvaru jeb kompetenču kategorijas.

Ekskluzīvā kompetence:
12. pants nosaka, ka muitas savienība, kopīgā tirdzniecības, monetārā politika eiro zonā, kā arī jūras augu un citu bioloģisko resursu aizsardzība kopīgās zvejniecības politikas ietvaros ir ekskluzīvās kompetences (exclusive competence) sfēras.
Tas nozīmē, ka šajās jomās dalībvalstīm nav tiesības izstrādāt pašām savu likumdošanu.

Dalītās kompetences sfēras:
13. pants nosaka, ka iekšējais tirgus, lauksaimniecība un zvejniecība, transports, Eiropas pārnacionālie tīkli (trans-European networks), enerģija, sociālā politika, ekonomiskā un sociālā izlīdzināšana, vide, sabiedrības veselība un patērētāju aizsardzība, kā arī pamatbrīvību joma, drošības un tieslietas ir dalītās kompetences (shared competence) sfēras.
Tas nozīmē, ka šajās jomās dalībvalsts zaudē iespēju izstrādāt pati savu likumdošanu, ja pie normu izstrādāšanas ķērusies ES.

Citas sfēras:

Pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un kosmosa izpētes jautājumos lēmumus par programmu ieviešanu var pieņemt gan ES, gan dalībvalstis.

· Attīstības un sadarbības programmas, kā arī humānās palīdzības programmas ir sfēras, kurās ES pieder galvenās pilnvaras izstrādāt kopīgu politiku. Tomēr tas nenozīmē, ka ES attur atsevišķas dalībvalstis nākt ar savām iniciatīvām šajās jomās.

· 14.pants piešķir ES pilnvaras koordinēt ekonomikas politiku, dodot tiesības specifiskus jautājumus izlemt tikai tām valstīm, kas pievienojušās un ieviesušas eiro.

· 15.pants uzliek dalībvalstīm pienākumu aktīvi un nerezervēti atbalstīt ES kopīgo ārlietu un drošības politiku.

· 16.pants nosaka, ka nodarbinātība, izglītība, profesionālā apmācība, kā arī jauniešu politika, kultūra, sporta sfēra un nodrošināšanās pret katastrofām ir jautājumi, kas ir atbalsta darbību sfēras(“areas for supporting action”).

Specifiskā likumdošana, kas attiecas uz šiem jautājumiem, tiks pievienota otrajā konstitūcijas daļā, bet tā nevar noteikt tiešu dalībvalstu likumdošanas harmonizāciju.