Kopīga lēmuma pieņemšana

ES Ministru padomes ēka (Foto: Eiropas Komisija) (Photo: European Commission)


Kopīga lēmuma pieņemšanas procedūra nozīmē, ka lēmumu kopīgi jāpieņem Eiropas Parlamentam un ES Padomei (Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pants, Article 251 TEC). Šī procedūra tiek saukta par kopīga lēmuma pieņemšanu un samierināšanās procedūru, jo šajā procesā iesaistīts arī Eiropas Parlaments.

Procedūra
– Eiropas Komisijai pieder monopola tiesības ierosināt visus ES likumus
– ES Padome tad pieņem lēmumus par šiem ierosinājumiem ar kvalificētā vairākuma (qualified majority) palīdzību.
– Eiropas Parlaments var izmantot veto tiesības, lai bloķētu kāda likuma pieņemšanu vai grozījumu izdarīšanu, ja tam piekrīt absolūtais vairākums (absolute majority) otrajā lasījumā.
– Ja ES Padome atsakās pieņemt Eiropas Parlamenta veto kādam likumam vai tā grozījumam, tiek izveidota Samierināšanās Komiteja.
– Samierināšanās komitejas lēmumiem nepieciešams kvalificētā vairākuma atbalsts ES Padomē, kā arī vienkāršā vairākuma atbalsts Eiropas Parlamentā.

Piezīmes
2002. gadā Eiropas Komisija izstrādāja 74 ierosinājumus, kuri būtu jāpieņem ar kopīgā lēmuma pieņemšanas procedūru, ES Padome un Eiropas Parlaments noslēdza darbu pie 79 dosjē. 20 ierosinājumi tika pieņemti pirmajā lasījumā, 40 – divos lasījumos, 19 gadījumos tika nodibinātas īpašas Samierināšanās komitejas. Deviņos no šiem 19 gadījumiem lēmums tika pieņemts bez lielām diskusijām (A item). Vides un sociālie jautājumi izsauca plašas debates.

Nākotne

Eiropas Konvents (Convention) ierosinājis šo procedūru ieviest kā vispārējo lēmuma pieņemšanas procedūru ES likumdošanas izstrādāšanā. Konvents ierosinājis šo principu iestrādāt Eiropas Konstitūcijas projektā (Draft Constitution), tādējādi stiprinot Eiropas Parlamenta lomu.

Saites

Skat. arī Konventa darba grupa (Convention working group) par lēmumu pieņemšanas procedūras vienkāršošanu.