Patērētāju politikā lēmumi tiek pieņemti ar kvalificētā vairākuma (qualified majority) piekrišanu ES Ministru padomē un lēmuma līdzpieņemšanu (co–decision) ar Eiropas Parlamentu.
Šobrīd ES dalībvalstis var ieviest augstākas aizsardzības normas nekā nosaka kopīgie minimālie ES noteikumi. Taču visiem nacionālajiem likumiem jāatbilst iekšējā tirgus (Internal Market) principiem un noteikumiem. Jebkurš konflikts tiek atrisināts ES Tiesā (EU Court) Luksemburgā.
ES kompetence patērētāju politikā ir aprakstīta Eiropas Kopienas pamatlīguma 153. pantā (TEC).
Tā nosaka, ka patērētāju politikai Eiropas Ekonomiskajā kopienā jāveicina patērētāja intereses, aizsargājot viņu veselību, drošību, kā arī ekonomiskās intereses, un veicinot patērētāju informētību, izglītību un organizētību.
Normas var tikt ieviestas vai nu saistībā ar iekšējā tirgus izstrādāšanas pabeigšanu vai arī, lai atbalstītu, papildinātu un kontrolētu nacionālās normas.
Piezīmes
Nākotne
Konstitūcijas projektā (Draft Constitution) tiek ierosināts noteikt patērētāju aizsardzību kā dalīto kompetenci (shared competence), kas nosaka, ka ES likumdošana automātiski ir pārāka pār nacionālajiem likumiem.
Saites