Atrodas Luksemburgā, tiesa izskata ar ES līgumiem saistītās lietas. Tas, saskaņā ar līgumiem ir galīgais ES tiesisko jautājumu interpretētājs.
Tiesa izskata lietas, ko iesnieguši ES pilsoņi vai asociācijas, ES dalībvalstis, iesūdzot tiesā viena otru, dalībvalstis, iesniedzot lietu pret ES institūcijām un otrādi (vice versa) vai lietas, kuras viena pret otru iesniegušas ES institūcijas.
Tiesas sastāvā ietilpst viens tiesnesis no katras dalībvalsts un deviņi ģenerāladvokāti, kas sagatavo lietas. Advokātus, savukārt, iedala palātās.
Tiesa ir atbildīga par ES pirmā pīlāra (pillar) jautājumiem – pārnacionālajiem jautājumiem, tādēļ tā oficiāli tiek dēvēta par Eiropas Kopienas Tiesu (European Community Court).
Saskaņā ar Nicas līgumu (Treaty of Nice), tiesa savā pārziņā ieguva arī jautājumus par Tieslietu un iekšlietu jomu (Justice and Home Affairs) un tagad tiek saukta par ES tiesu (EU Court).
Tiesai Luksemburgā ir vislielākā ietekme līgumu interpretācijā tādos veidos, kas efektīvi paplašina ES kompetenci visplašākajā pakāpē.
1964. gadā lietā Kosta pret Enelu (Costa vs. Enel case) tiesa nolēma, ka ES likumiem jābūt pārākiem par dalībvalstu nacionālajiem likumiem. 1970. gadā Starptautiskās Tirdzniecības kompānijas un Zīmentāla lietā (in the Internationale Handelsgesellschaft and Simmenthal cases) tiesa nolēma, ka ES likumi ir pārāki arī par dalībvalstu konstitūcijām.
Nākotne
Ja Pamattiesību harta (Charter of Fundamental Rights) kļūs juridiski saistoša, tiesa kļūs par konkurenti Eiropas Cilvēktiesību tiesai (Human Rights Court) Strasbūrā (Strasbourg), jo tādējādi abās tiesās tiks skatīti cilvēktiesību jautājumi. Eiropas Konvents (Convention on the Future of Europe) ierosināja pārdēvēt tiesu par “ES Augstāko tiesu”.
Saites