Sadarbības mērķis tieslietu un iekšlietu jomā ir izveidot “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpu”. Tieslietu un iekšlietu joma ir viens no Eiropas Savienības balstiem. Sākotnēji tā balstījās uz starpvaldību sadarbību dalībvalstu starpā, taču daļēji tā kļuvusi par pāracionālu (supra-national) lēmumu pieņemšanas priekšmetu (saskaņā ar Amsterdamas Līgumu, Treaty of Amsterdam).Starpvaldību policijas un tiesu sadarbība kriminālos jautājumos tiek izšķirta saskaņā ar Eiropas Kopienas līguma (TEC) VI daļu. Tajā iekļauta sadarbība rasisma, terorisma, narkotiku, ieroču un krāpšanas jautājumos.Policija. Eiropas Kopienas līgums pieprasa ciešāku policijas spēku un citu iestāžu sadarbību, ieskaitot kopējo policijas vienību un Hāgas Europol izmantošanu. Policijas sadarbībā ietilpst operatīvā sadarbība, vienota rīcība un koordinēta izmeklēšana.Tiesu vara. Ciešāka sadarbība tiesu instanču starpā, izmantojot kopējo tiesu sadarbību, tā saukto Eurojust (Eurojust). Tiesu sadarbība iekļauj savstarpējo koordināciju starp apsūdzētājām iestādēm, starptautisko kriminālnoziegumu izmeklētājiem un izdošanas prasību īstenošanu.Padome lielāko daļu lēmumu pieņem ar kvalificētā vairākuma balsojumu (qualified majority), bet īpaši svarīgos jautājumos nepieciešama vienprātība (unanimity). Eiropas Kopienas līguma (TEC) VI daļā noteikti vīzu, patvēruma, ieceļošanas un citi ar policiju saistīti jautājumi personu brīvas pārvietošanās sakarā. Tas nodrošina pārvalstisku sadarbību robežkontroles, bēgļu un ieceļošanas jautājumos. Šajos jautājumos vienbalsīgs balsojums būs nepieciešams līdz 2004. gada 1. maijam, pēc tam svarīgākos jautājumus varēs pieņemt ar kvalificēto balsu vairākumu. Dānijai, Īrijai un Apvienotajai Karalistei ir izņēmumi (derogations).
NākotneES Konvents (Convention on Future of Europe) ierosina, ka tieslietām un iekšlietām (Justice and Home Affairs) ir jākļūst par dalīto kompetenci (shared competence), Padomē balsojot ar kvalificēto balsu vairākumu un Parlamentā apstiprinot lēmumu, izņemot jautājumos par sadarbību policijas un tiesu varas jomā. Tādējādi starpvaldību sadarbība kļūs vēl pārvalstiskāka, jo Eiropas Padomei ir iniciatīvas, bet ES tiesai – lemšanas tiesības. Atsevišķos jautājumos par tieslietām un iekšlietām arī dalībvalstis var iesniegt likumprojektus. Sk. I–41. pants.
Saites
http://www.europa.eu.int/pol/justice/index_en.htmhttp://www.ecdel.org.au/eu_guide/justiceandhomeaffairs.htm