Eiropas monetārā savienība skaitļos
- Eiropas Centrālā banka (Foto: Eiropas Komisija) (Photo: EU Commission)
Centrālā banka ir nolēmusi, ka inflācijas mērķis valstīs, kuras ir pievienojušās eiro (eirozona), ir no 0 līdz 2 %. No 1968. gada līdz 1998. gadam Vācijā tikai sešus gadus inflācija bija mazāka nekā 2 %.
Lai kļūtu par Ekonomiskās un monetārās savienības locekli, kopējā valsts parāda kritērijs ir maksimāli 60 %. Nākamajām dalībvalstīm tas balstījās uz caurmēra parādu/nacionālā kopprodukta proporciju, kad 1991. gadā Ekonomiskā un monetārā savienība sāka savu darbību.
3 % no nacionālā kopprodukta “griestiem” no maksimāli pieļaujamā viena gada budžeta deficīta eirozonas locekļiem (noteikts protokolā (pārmērīga deficīta procedūrā) un ITEC 121. pants) ir pastiprināts ar Stabilitātes un attīstības pakta nodrošināšanu. Normālam finansiālajam gadam vajadzētu būt vispār bez deficītiem, ja vien nerastos īpaši lejupslīdes apstākļi. 2000. gadā tas notika Vācijā, kad Komisijas prezidents Romāno Prodi 3 % budžeta deficīta “griestus” nodēvēja par “stulbiem”, jo tie atturēja valdības no valsts izdevumu palielināšanas, lai apturētu lejupslīdi.
Saites
Skat. arī Konverģences kritēriji (Convergence Criteria).
