Vides klauzula

Dānijas karogi. Dānija Vineotajā Eiropas aktā ieguva īpašu vides klauzulu.(Foto: Notat) (Photo: Notat)

1987. gadā Vienotais Eiropas akts (Single European Act) ieviesa lēmumu pieņemšanu, kad ar kvalificēto vairākumu balso par jautājumiem, kas apdraud tirdzniecību dalībvalstu starpā (iekšējais tirgus). It īpaši Dānija baidījās, ka tā rezultātā tiks pazemināti Dānijas apkārtējās vides standarti. Citu valstu vairākuma balsojums iekšējā tirgus standartu saskaņošanas (harmonisation) interesēs varētu ignorēt Dānijas apkārtējās vides likumus. Tādēļ Dānija ieguva tā saukto “apkārtējās vides garantiju”, dalībvalstīm ļaujot gan saglabāt, gan ieviest stingrākus apkārtējās vides standartus par minimālo līmeni, ko apstiprinājis kvalificētais balsu vairākums.

Šī “garantija” Dānijas valdībai deva iespēju iegūt pozitīvu balsojumu tās rīkotajā referendumā par Vienoto Eiropas aktu (Single European Act). Rīkot referendumu izlēma valdības mazākums, kas bija pret Dānijas parlamenta vairākuma ieteikumiem.

Klauzula tika iekļauta Amsterdamas Līgumā, taču par tās nozīmi sešus mēnešus vēlāk sākās diskusijas, kad Komisija nolēma noraidīt Dānijas īpašos likumus par vēža izraisītājiem nitrātiem un sulfātiem. 2003. gadā ES tiesa (EU Court) Dānijai atļāva saglabāt tās likumus par nitrātiem, jo Eiropas Komisija nebija ņēmusi vērā ES Veselības komitejas oficiālo paziņojumu. Tomēr Dānijas sulfātu likumi tika pasludināti par spēkā neesošiem.
Klauzula ir veiksmīgi izmantota tikai atsevišķās dalībvalstīs, ļaujot aizliegt PCP, taču arī tad tikai tādā gadījumā, ja PCP produkcija ir aizliegta visās dalībvalstīs. To izmantoja arī pret vēža izraisītāju kreozotu, taču ar nosacījumu, ka netiek traucēts ES kopējais tirgus. Tagad klauzulu var skatīt Eiropas Kopienas līguma 95. pantā.

2003. gadā Dānija uzvarēja lietā par nitrātiem gaļā, jo Eiropas Komisija izturējās nevērīgi pret tās zinātniskās komisijas konsultāciju. Dānija zaudēja lietā par sulfātiem.

Piezīmes