Iedvesmojusies no ANO Cilvēktiesību deklarācijas, Eiropas Padome izveidoja Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju. Strasbūrā tika izveidota Cilvēktiesību tiesa, lai spriestu par cilvēktiesību pārkāpumiem.Konvenciju parakstīja Romā 1950. gadā, un tā sāka darboties 1953. gadā.To valstu pilsoņi, kuras ir parakstījušas Konvenciju, var iesniegt lietas pret savu valdību, atsaucoties uz cilvēktiesību pārkāpumiem saskaņā ar Konvenciju.Visas ES dalībvalstis un kandidātvalstis ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas parakstītājas, taču ES iestādes pagaidām tai nav pakļautas. ES kā vienots veselums Konvenciju nav parakstījusi.
NākotneES Konstitūcijas projekts (Draft Constitution) paredz likumisku pamatu ES, lai parakstītu Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (Human Rights Convention), arī dalībvalstīs. Lai to varētu izdarīt, ES iegūs juridiskas personas statusu (legal personality). Tas neietekmēs Savienības kompetenci, kā tas minēts 5. pantā. Cilvēktiesību konvencijai šis formulējums nedos pārākumu, kā to Konventa hartā ierosinājuši eiroskeptiķi. Ja starp Cilvēktiesību tiesu Strasbūrā un Eiropas Justīcijas tiesu (EU Court) Luksemburgā izcelsies strīds, ES tiesas[/w] spriedums būs pārāks.
SaitesSkat. arī Eiropas Justīcijas tiesu (EU Court).
http://conventions.coe.int/Treaty/EN/CadreListeTraites.htm
