Termins “iekšējais tirgus” tika ieviests 1987. gadā Vienotās Eiropas līgumā (Single European Act), lai norādītu uz visiem apstākļiem brīvai preču, pakalpojumu, kapitāla un personu kustībai. Tas arī attiecas uz tirgu ar augstu saskaņošanas (harmonisation) līmeni likumiem, kas nosaka tirdzniecības normas, preču sortimentu u. c. Līdz šim līgumi attiecās gan uz “kopējo tirgu”, Eiropas Kopienas līguma 94. pants, kur noteikts, ka likumus var saskaņošanas (harmonisation) vienprātīgi, gan uz “iekšējo tirgu”, Eiropas Kopienas līguma 95. pants, kurā noteikts, ka likumus var saskaņot (harmonisation) tikai ar kvalificēto balsu vairākumu Padomē un koplēmumu (co-decision) Eiropas Parlamentā. Vislabāk iekšējo tirgu var definēt kā vienmērīgu un galīgu kopējo tirgu.
PiezīmesTiek uzskatīts, ka iekšējais tirgus tik izmantots kā iegansts, lai ieviestu kvalificētā vairākuma balsojumu šajā jomā, jo atšķirt tos ir grūti.
SaitesES Konstitūcijas projekts (Draft Constitution) ierosina visu “iekšējo tirgu” pārveidot par dalītu kompetenci (shared competence), tā ļaujot ES likumam būt pārākam par valsts likumdošanas kompetenci.