Vispārīgs termins politikai, kas ir saistīta ar sociālajām un nodarbinātības sadaļām (nodarbinātību, darba tiesībām, darba apstākļiem, sociālo un profesionālo drošību). Kopienai ir mērķis veicināt nodarbinātību, uzlabojot darba apstākļus un sociālo aizsardzību, atbalstīt sociālo dialogu un cīnīties pret atstumtību no darba tirgus. ES var atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbības. Lai izvairītos no sociālā dempinga, pastāv ideja par kopēju minimālo sociālo standartu izveidošanu. Pretējs arguments ir tāds, ka pārāk augsti sociālie standarti varētu graut nodarbinātību ES nabadzīgākajās valstīs.
Šajās jomās lēmumus pieņem vienprātīgi (unanimity) vai arī ar kvalificētā vairākuma (qualified majority) balsojumu. Valsts līmenī, slēdzot darījumu starp darbiniekiem un darba devējiem, ES var tikai veicināt sadarbību un koordinēt dalībvalstu darbības.Sociālās atstumtības koordinēšana un vecuma pensiju politika var kļūt par atklātās koordinēšanas metodes (open co-ordination method) priekšmetu.
PiezīmesBiedrošanās brīvība, streiki un lokauti nav Kopienas kompetencē.
NākotneKonvents ierosinājis, ka par sociālās politikas jautājumu amplitūdu lemj ar kvalificētā vairākuma balsojumu. Konstitūcijas projekts (Draft Constitution) ierosina, ka daļa sociālās politikas un veselības aprūpe kļūst par dalītajām kompetencēm (shared competences) un ES likums tādējādi ir pārāks par valsts likumdošanas kompetenci (I-13. pants).
SaitesSkat. arī atklātās koordinēšanas metodes (open co-ordination method), Lisabonas process (Lisbon process) un streiks (Strike).