Bijusī Balkānu federatīvā republika, kas ietvēra Slovēniju, Horvātiju, Serbiju, Melnkalni, Bosniju un Maķedoniju.
Vēstures fakti1986. gads: Par Dienvidslāvijas prezidentu kļūst Slobodans Miloševičs (Slobodan Milošević).1991. gads: Miloševiča tiekšanās pēc “Lielākas Serbijas” rezultātā Slovēnija un Horvātija izdod neatkarības deklarācijas.1999. gads: Horvātijā, Bosnijā un visbeidzot arī Kosovā izceļas pilsoņu karš, kurā 1999. gadā iejaucas NATO.2000. gads: pēc 2000. gada oktobrī notikušās revolūcijas par jauno Dienvidslāvijas prezidentu kļūst Vojislavs Kostuniča (Vojislav Kostuniča).2003. gads: Kostuničas prezidentūra beidzas 2003. gada februārī, kad nosaukums “Dienvidslāvija” tiek atmests un Dienvidslāvija sadalīta divās patstāvīgās daļās – Serbijā un Melnkalnē.
Serbija un MelnkalneSerbijā un Melnkalnē ir 11,2 miljoni iedzīvotāji, un tās kopējā platība ir 102 172 km².
Melnkalnes pilsonis Svetozars Marovičs (Svetozar Marović) pēc jaunā parlamenta sastādīšanas tika ievēlēts par pirmo jaunās savienības prezidentu. Viņš jau paudis vēlēšanos, ka Serbija un Melnkalne būtu ES dalībvalsts. 2003. gada martā tika nogalināts serbu premjerministrs Zorans Džindžičs (Zoran Djindjić).Serbijai un Melnkalnei ir tirdzniecības līgums ar ES, un tā saņem CARDS programmas palīdzību. Šās programmas atbalstu saņem arī Albānija un Bosnija un Hercegovina, kuras tikai uzsākušas stabilizācijas un asociācijas procesu (Stabilisation and Association Process, SAP) ar ES. Turpretim Maķedonija un Horvātija jau parakstījušas stabilizācijas un asociācijas līgumus (Stabilisation and Association Agreements, SAA) ar ES.
Saites
http://travel.state.gov/yugoslavia.html
