ES dalībvalstis dod ieguldījumus ES kopīgajā budžetā. Dažas dalībvalstis, piemēram, Vācija maksā daudz vairāk nekā tā saņem atpakaļ un tāpēc ir tā sauktā budžeta ziedotāja (net contributor), kamēr citas valstis, piemēram, Grieķija, Portugāle un Īrija ES kopējā budžetā maksā daudz mazāk nekā tā saņem atpakaļ, tāpēc šīs valstis sauc par budžeta saņēmējām.

Ir grūti aprēķināt kopīgo budžeta pozīciju, ko iemaksā katra valsts.
Kad lauksaimniecības produkts ES tirgū tiek pārdots par augstāku cenu, tas varētu būt eksportējošās ES dalībvalsts interešu labā. Bet tas netiek reģistrēts kopējā budžetā.
Kad lauksaimniecības produkts tiek pārdots ārpus ES, budžetā parādās tāda pozīcija kā eksporta restitūcija (export restitution).

Piemēram, ja muitas nodoklis, kuru izmantos Polijā, tiek samaksāts Roterdamā, oficiālājos ES datos parādīsies, ka maksātājs ir Nīderlande – pat, ja muitas nodokli samaksājis polis, un otrādi.
Vācijas ieguvums no rūpniecības preču un pakalpojumu brīvās tirdzniecības nav redzams kopējā ES budžetā, tāpat kā, piemēram, ieguvēji un zaudētāji no kopīgās zvejniecības politikas.