1984. gada ES sammitā Fontenēblo (Fontainebleau) tika panākta vienošanās, ka Lielbritānijai tiek piešķirta īpaša atlaide maksājumiem kopējā ES (toreiz Eiropas Ekonomikas Kopienas) budžetā.

Britu premjerministre Margarēta Tečere (Thatcher) gribēja saņemt atpakaļ “savu naudu”, un to viņa arī panāca. Britu atlaide tiek aprēķināta katru gadu, gada noslēgumā par šo summu samazinot Lielbritānijas iemaksu caur pievienotās vērtības nodokli par nākamo gadu.
Eiropas Parlaments nevar ietekmēt, pieņemt lēmumus par ES budžetu ienākumu daļu.

Šī prakse turpināsies arī pēc ES paplašināšanās, kas nozīmēs, ka nabadzīgākajām kandidātvalstīm būs jākompensē daļa britu atlaides (apmaksājot to summu, kas Lielbritānijai tiek atdota).
Iestāšanās sarunu laikā Polija izvirzīja prasību, aicinot atļaut Polijai nepiedalīties šīs britu atlaides kompensēšanā. Taču šī prasība tika noraidīta.

Šāda prakse tika ieviesta kā Lielbritānijas kompensācija par ES kopīgo lauksaimniecības politiku (Common Agricultural Policy), kas Lielbritānijas nodokļu maksātājiem un patērētājiem izmaksā dārgi par spīti tam, ka Lielbritānija no šīs politikas iegūst visai maz labumu.