Kopīgā ārlietu un drošības politika



ES izveidojās kā kopīgs tirgus, bet pamazām attīstījusi kopīgu ārlietu un drošības politiku (Common Foreign and Security Policy, CFSP), tā saukto otro Savienības pīlāru (pillar). Šie principi ir aprakstīti ES līguma (EU Treaty) 5.punktā (Title V).
Paši nozīmīgākie lēmumi tiek pieņemti ar vienbalsīgu (unanimity) lēmumu. Šo lēmumu ieviešanai nepieciešams kvalificētā vairākuma (qualified majority) atbalsts.

Piezīmes

ES Tiesa (EU Court) Luksemburgā nevar pieņemt spriedumus pret tām valstīm, kas atsakās pieņemt ES kopīgo ārlietu un drošības politiku.

Eiropas aizsardzības un drošības politika ir daļa no kopīgās ārlietu un drošības politikas, taču attiecas uz atšķirīgiem jautājumiem. Skat. aizsardzība (Defence).

Nākotne
ES Konventa ārpolitikas darba grupa (Convention working group), kas piedalās Konstitūcijas uzmetuma izstrādāšanā, vēlas ieviest principu, ka visi lēmumi par kopīgo ārlietu un drošības politiku jāpieņem ar kvalificētā vairākuma atbalstu.

Šobrīd ES ārzemēs pārstāv ES prezidējošā valsts (Council presidency) un ES drošības un augstais pārstāvis (High Representative).
Konventa darba grupa (Convention working group) augstā pārstāvja amatā grib ieviest divas funkcijas. Augstais pārstāvis būtu “Savienības pārstāvis ārlietās”, ko ieceltu Eiropas Padome un pieņemtu ES Komisijas prezidents, un tādējādi augstais pārstāvis būtu arī Komisijas ārlietu komitejas viceprezidents.
126 Eiropas Komisijas delegācijas ārzemēs varētu tikt paplašinātas un kļūt par nākotnes ES vēstniecībām.
Francija un Vācija ierosina, ka kopīgo Ārpolitikas biroju (Foreign Office) vadītu kopīgs ārlietu ministrs.

Saites

http://www.eurunion.org/legislat/cfspweb.htm
http://www.europa.eu.int/pol/cfsp/index_en.htm