Līgumi ar citām valstīm

Diskusijas starp ASV tirdzniecības pārstāvi Robertu Zoliku (Robert Zoellick) un tirdzniecības komisāru Paskālu Lemī (Pascal Lamy) 2002.gadā (Foto: Eiropas Komisija) (Photo: European Commission)


Gan ES, gan atsevišķas ES dalībvalstis var panākt vienošanās ar citām valstīm. ES dažos, bet ne visos jautājumos var panākt vienošanos ES dalībvalstu vārdā. ES var parakstīt vienošanās līgumus, kad tai piešķirts juridiskas personas statuss (legal personality). Tomēr ES pagaidām nav pilnīgs juridiskas personas statuss, tāpēc, ja ES vēlas parakstīt kādu līgumu, parasti to jāparaksta arī visu ES dalībvalstu valdībām.

Eiropas Kopienai (European Community, EC) ir juridiskas personas statuss un tā var parakstīt vienošanās ar "trešajām valstīm" – tām, kas nav ES dalībvalstis. Eiropas Kopienai ir tiesības parakstīt līgumus tajos gadījumos, kas paredzēti ES līgumos.
Eiropas Kopienai arī ir tiesības panākt vienošanos ar citām valstīm, ja tai piešķirtas tiesības risināt kādu iekšējas kompetences jautājumu. Skat. arī AERT lieta (AETR case).

Piezīmes
Lai parakstītu starptautiskus līgumus, līgumus par vides aizsardzību, tāpat kā tirdzniecības līgumus nepieciešams konsultēties (consulted) ar Eiropas Parlamentu (Art 300 II, III.1, 181, 174, 133 TEC).
Lai parakstītu partnerības līgumus, Eiropas līgumus un līdzīgas daudz sarežģītākas vienošanās, nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana (assent) (Art. 10 TEC, 300 III 2).