Kopš 2002. gada Eiropas Parlamenta prezidents, īrs. Rīkoja plašu kampaņu, lai Īrija ratificētu Nicas līgumu (Treaty of Nice), kas notika pēc atkārtota referenduma rīkošanas 2002. gada oktobrī.
Bija iniciators nozīmīgām debatēm (discussion) Eiropas Parlamenta sesijā 2002. gada novembrī, kur piedalījās arī novērotāji no ES kandidātvalstīm. 2002. gadā viņu ievēlēja ar Eiropas Tautas partijas (EPP), liberāļu (Liberals), UEN (UEN), un “zaļo” (Greens) vairākuma atbalstu, t. i. ar 298 balsīm, kamēr sociālists Deivids Mārtins (Martin) balsojumā saņēma 237 balsis.
Eiroreālists Jenss–Pīters Bonde (Bonde) ieguva 76 balsis par viņa “taisnīgās prezidentūras platformu” (“fair chair platform”).
Piezīmes
· bijušais liberāļu (ELDR Group) prezidents.
Saites