ES likumi nosaka minimuma noteikumus apkārtējās vides aizsardzībai.
Lielāko daļu noteikumus par apkārtējo vidi, Padomē balsojot, izlemj kvalificētais balsu vairākums (qualified majority) ar Eiropas Parlamenta piekrišanu (co-decision). Ir arī izņēmumi, kas pieprasa vienprātīgu balsojumu, piemēram, enerģijas izvēle, pilsētu un lauku plānošana, ūdens resursu pārvalde un zemes izmantošana. Atkritumu pārstrādē vajadzīgs kvalificētā vairākuma balsojums.
Dalībvalstīm ir tiesības izveidot augstāka līmeņa aizsardzību savā valstī, nekā to paredz ES (Eiropas Kopienas līguma 174. pants). Bieži valstu apkārtējās vides likumi tiek uzskatīti par šķērsli brīvai preču tirdzniecībai.
Šādi likumi ir pretēji iekšējā tirgus (Internal Market) likumiem vai vispārīgajiem antidiskriminācijas principiem ES līgumos, lai gan Eiropas Kopienas Līguma 95. pants ES, regulējot iekšējo tirgu, aplūko apkārtējās vides aspektus. Valstu likumus par apkārtējo vidi par spēkā neesošiem var pasludināt Komisija vai ES tiesa.
Nākotne
ES Konstitūcijas projekts ierosina vairumu lēmumu pieņemt ar kvalificēto vairākumu balsojumā.
Projektā apkārtējās vides politiku ierosinās kā dalītu kompetenci, kas nozīmē, ka ES likumi automātiski būs pārāki par valstu likumdošanas kompetenci.
Saites
Skat. arī Vides klauzula (environmental clause) http://europa.eu.int/comm/environment/
Eiropas Apkārtējās vides informācijas un novērošanas tīkls/sistēma: http://www.eionet.eu.int