ES nav pilnvaras noteikt vienotu politiku abortu jautājumos. Tomēr 1991. gada septembrī Eiropas tiesa Grogana lietā (SPUC v. Grogan) nolēma, ka aborts varētu būt pakalpojums, kas izriet no Romas līguma 50. panta.
Tā rezultātā Īrija, ES dalībvalsts ar striktu abortu likumdošanu, pieprasīja Māstrihtas līgumam (Treaty of Maastricht) pievienot protokolu, lai izslēgtu iespēju, ka ES likumdošana (acquis) šajā jomā varētu būt nozīmīgāka par nacionālo likumdošanu.
2002. gada decembrī Malta iestāšanās sarunās panāca līdzīgu vienošanos.
Polija ir vēl viena ES kandidātvalsts, kuras likumdošana aizliedz abortus. Tā panāca, ka Polijas un ES pievienošanās līgumam tiek pievienota individuāla vienošanās (vienpusēja deklarācija) par aborta un morāles jautājumiem.

Piezīmes

· 2002. gada jūlijā Eiropas Parlaments izdeva rezolūciju, kas aicināja nodrošināt likumīgas tiesības izdarīt abortu gan ES dalībvalstīs, gan ES kandidātvalstīs.

Saites

http://www.ippf.org/regions/europe/choices/v28n2/legislation.htm
http://www.lifesite.net/ldn/2003/jan/03010204.html