Pārredzamība nozīmē, ka visai lēmumu pieņemšanas gaitai jābūt izsekojamai un ka jāvar piekļūt dokumentiem un sanāksmēm. Vislielāko pārredzamības progresu ir panākusi ES Tiesa (EU Court). Tā piespiedusi iestādes izvērtēt katru dokumentu atsevišķi, nevis vienkārši iesniegumus noraidīt vairumā. Šis tiesas panāktais progress šobrīd ir daļa no pārredzamības regulas, kas pieņemta, apstiprinot lēmumu un panākot kvalificēto balsu vairākumu saskaņā ar EKL 255. pantu.
Pieteikums par piekļuvi kādiem dokumentiem iestādēm ir jāapstrādā 15 dienu laikā, taču bieži vien šie dokumenti pēc to saņemšanas 10 dienas gaida reģistrēšanu, tādēļ nepieciešamas vēl 15 dienas, bet pēc tam iestādes atsakās atbildēt. Indivīdiem ir tiesības iestādēm nosūtīt jaunu pieteikumu ar lūgumu atkārtoti pārdomāt tās nostāju un, visbeidzot, doties pie ombuda vai uz ES Tiesu.
Iestādes savu pārredzamību ir uzlabojušas, informāciju pilsoņiem nodrošinot ar Interneta starpniecību. Taču tās joprojām savas iekšējās pārrunas par likumdošanu slēpj no sabiedrības un pat no valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta deputātiem.
Kad Eiropas Parlamentā apspriež likumprojektus, tie bieži vien ir pavisam novecojuši. Aiz Eiropas Parlamenta locekļiem sēž viņu asistenti vai pastāvīgo pārstāvniecību studenti, Eiropas Komisija un Padome, kurām ir jaunākā šo dokumentu versija no pēdējās saistītās Padomes darba grupas sanāksmes. Tā ir vieta, kur patiesi norisinās īstā likumdošana.
Saskaņā ar ES Seviļas sammita 2002. gada jūnija slēdzienu Padomes sanāksmēm ir jābūt atvērtām sabiedrībai. Līdz šim daudzi ierobežojumi ir saglabāti. Grieķijas prezidentūras laikā 2003. gadā, piemēram, tikai 8 no 170 Padomes sanāksmēm būs atvērtas sabiedrībai.
NākotneKonvents (Convention on the Future of Europe) ierosina visas oficiālajās Padomes sanāksmēs, kurās apspriež jaunos ES likumus, nodrošināt atklātumu. Taču Konvents šobrīd vēl nepadarīs atklātu likumdošanas komiteju un pilsoņiem nesniegs pilnīgu ieskatu par to, kā tiek izdoti likumi.Eiropas ombuds Jākobs Sēdermanis (Jacob Söderman), kuram beidzas pilnvaru termiņš, ierosinājis pārredzamību un administratīvo reformu. Eiropas Parlaments ierosinājis, ka visas sanāksmes un dokumenti drīkst būt atklāti, izņemot gadījumus, kad divas trešdaļas vairākuma lemj citādi. Šis ierosinājums guva 200 Konventa locekļu un viņu vietnieku atbalstu, taču prezidijs to joprojām nav iekļāvis Konstitūcijas projektā.
Saites
http://www.euro-ombudsman.eu.int/home/en/default.htm